otrdiena, 2015. gada 24. novembris

Juridisko dokumentu tulkošanas vadlīnijas


Rakstiskā tulkošana nozīmē rakstītā teksta pārnešanu no avota valodas (valodas, kurā teksts sākotnēji ir ticis sastādīts) mērķa valodā (valodā, kurā ar tulkoto tekstu iepazīsies lasītājs). Tulkotājiem ir jābūt lieliskām vismaz divu valodu zināšanām, tomēr bieži vien tulkotāji tulko tekstus tikai uz savu dzimto valodu.

Tulkotājiem tulkojot ir jāpiemīt ļoti labām avota valodas zināšanām, kuras tulkotāji var iegūt gan intensīvi studējot, gan arī ilgstoši praktizējoties valstī, kurā runā avota valodā. Tulkošana un tās kvalitāte ir atkarīga arī no tā, vai tulkotājam ir lieliskas rakstiskās valodas zināšanas mērķa valodā, kurām būtu jābūt līdzvērtīgā līmenī ar personu, kurai šī valoda ir dzimtā. Neatņemama laba tulkotāja profesionālo spēju sastāvdaļa ir tulkotāja profesionālā pieredze nozarē, par kuru ir sastādīts avota teksts. Tulkotājam ir vēlama vismaz viena gada studiju pieredze, vai arī aktīva profesionālā darbība konkrētajā nozarē.

Tulkotājiem nepārtraukti ir jāuzlabo savas profesionālās zināšanas, nodrošinot savlaicīgu sava darba laika plānošanu. Tulkotājiem ir iespēja pārbaudīt vārdu nozīmi vairākās vārdnīcās, piemeklējot vispiemērotāko konkrētajam juridiskajam tulkojumam. Paralēli tulkotāja darbam tulkotāji var veikt zinātnisko darbu, tādejādi uzlabojot savu tulkotāja kvalifikāciju un padziļinot savas zināšanas kādā noteiktā nozarē. Nodrošinot to, lai tulkotāju veiktie tulkojumi būtu kvalitatīvāki un ātrāk izpildāmi, viņi var izmantot dažadas datora programmu sniegtās iespējas: programmas, kuras nodrošina tulkotā teksta saglabāšanu, terminu glabāšanas un izmantošanas programmas.

Tiesību nozarē ir daudz un dažādi dokumentu veidi, kuri ir jātulko: informatīvi dokumenti, liecības, arī dažādus juridiskus faktus un apstākļus pierādoši dokumenti. Tulkojums var būt nepieciešams gan tiesību normu pantiem, gan arī veselai normatīvā akta nodaļai vai pat normatīvajam aktam. Neskatoties uz to, ka piesaistot vienu tulkotāju varētu ieekonomēt izmaksas, lai nodrošinātu to, ka tulkojums būs saprotams visiem tā lasītājiem, tulkošanas procesā būtu labi iesaistīt juristu, tulkotāju, korektoru un teksta caurlūkotāju.

Pirms tulkotājs, korektors un caurlūkotājs uzsāk tulkošanu, viņiem jādod iespēja iepazīties ar tulkojamo tekstu, jāpārbauda viņu pieredze un kvalifikācija juridisko tekstu tulkošanā. Piemērotākais būs tulkotājs, kuram valoda, uz kuru ir jātulko juridiskais teksts, ir dzimtā. Tulkotāja kvalifikācijas pakāpei, specializācijai, izglītībai un atbilstošai pieredze juridisku tekstu tulkošanā ir jābūt atbilstošai tulkojamā teksta sarežģītības pakāpei.

Ir valstis, kurās tulkotājiem ir jākārto tulkotāju sertifikācijas eksāmens, ir jāpārzina tulkotāju ētikas kodekss, kā arī tulkotājiem tiek piemērota tulkotāju disciplināratbildība.

Juridiskā tulkošana nenozīmē vārdu automātisku iztulkošanu no vienas valodās otrā, drīzāk tulkošanas procesā tiek pārnesta tekstā ietvertā doma, atrodot vistuvāko nozīmi mērķa valodā. Tulkojot juridiskus tekstus ir jāņem vērā abu valstu juridiskā terminoloģija un jācenšās ievērot mērķa valodas valstī pieņemtā juridiskās terminoloģijas pareiza izmantošana. Tulkotājiem ir jābūt pieejamai vispārīgai un speciālai informācijai par mērķa valodas valsts tiesību sistēmu, kā arī dažādiem citiem papildus materiāliem. Nepieciešamības gadījumā ir jāvar tulkotājam nodrošināt iepriekš veiktu līdzīgu tulkojumu paraugi vai mērķa valodas valstī praktizējošu juristu konsultācijas.

Ļoti būtisks ir jautājums par tulkojamo juridisko dokumentu konfidencialitāti, ja dokumenti ir informatīvi un uz tiem neattiecas konfidencialitātes prasības, tad to papildus aizsardzībai nav būtiskas nozīmes, bet ja šāda prasība ir, tad tulkotājam ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu konfidencialitātes saglabāšanu.

Tulkošana ir māksla un zinātne, un nav viena vienīgā un pareizā veida, kādā veikt tulkojumu. Ja tulkošanas rezultātā rodas strīds starp tulkotāju un korektoru, tad šādā gadījumā teksts būtu jānodod caurskatīšanai neatkarīgam tulkotājam, ar mērķi iegūt neatkarīgu viedokli par labāko tulkojuma variantu. Šādā gadījumā rodas lielāka iespēja nonākt pie kvalitatīvi iztulkota juridiskā teksta.

Dažādiem juridiskiem dokumentiem var būt ļoti dažādās nofromēšanas prasības, gan divās valodās, gan tikai mērķa valodā. Divās valodās noformētā juridiskā tulkojumā, kur tulkotais teksts ir izvietots paralēli tulkojamajam tekstam, tulkotais vārds seko uzreiz aiz tulkojamā vārda, vai ir novietots tieši zem tulkojamā vārda, teikuma vai teksta daļas. Tulkotais teksts būtu jāiezīmē slīprakstā, lai atvieglotu lasītājam tulkojuma lasīšanu. Otrā gadījumā, tulkojums ir sagatavots kā atsevišķs dokuments, izmantojot identisku formatējumu, burtu lielumu kā tulkojamajā dokumentā. Tulkojot dokumentus dažādās valodās ir jāņem vērā tas, ka vārdu skaits dažādās valodās atšķirās, kas var ietekmēt teksta apjomu.

Tulkotājam tulkojot juridisku dokumentu ir jāapzinās mērķis, kādam tiks izmantots tulkojums, kā arī sekas, kādas varētu rasties nekvalitatīva tulkojuma gadījumā. Tulkotājam ir jāņem vērā tiesību sistēmu atšķirības, kultūras atšķirības, dažādu tiesību sistēmu juridisko dokumentu noformēšanas stilu. Ir būtiski, lai tulkotais teksts pilnībā atbilst tulkojamajam materiālam. Ja tulkotājam ir ticis iesniegta terminu vārdnīca (glosārijs), tad ir jāpārliecinās, vai visā tulkojumā termini ir lietoti saskaņā ar šo terminu vārdnīcu. Juridiskais tulkojums nedrīkst saturēt gramatikas kļūdas un stila kļūdas. Tulkojumam ir jābūt skaidri salasāmam, bez drukas kļūdām vai labojumiem. Juridiskā tulkojuma gadījumā tulkojumam ir pēc iespējas lielākā mērā jālīdzinās oriģinālajam dokumentam.

Izmantojot tiešsaistes tulkošanas rīkus tulkotājam ir jāuzmanās, jo, lai gan tādejādi var gūt vispārēju ieskatu tulkojamā dokumenta saturā, tomēr iztulkotajam tekstam var būt ļoti attāla līdzība ar kvalitatīvi veiktu tulkojumu.


Tulkotāja profesionālā kompetence un praktiskā darbība ir kā tilts, kas savieno vienu valodu ar otru, kā arī tilts, kas savieno vienu kultūru ar otru. Tulkotājam būtu jābūt izpratnei par ētisku rīcību un ētisku uzņēmējdarbības praksi. Tulkotājs nedrīkst ļaunprātīgi izmainīt tulkojumā sākotnējo domu vai nozīmi, kas ietverta avota tekstā, tādejādi radot kādas prettiesiskas priekšrocības tulkojuma pasūtītājam. Tulkotājam ir jāpārvalda gan mērķa valoda, gan avota valoda kā sava dzimtā. Tulkotājam ir jāpārzina ar jurisprudenci saistītā terminoloģija. Tulkotājam ir jāpārvalda dažādi informācijas avoti un tulkotāja profesijas tehniskie rīki. Tulkotājs pastāvīgi uzlabo, padziļina, uzlabo un attīsta savas zināšanas, prasmes. Tulkotājs nedrīkstētu uzņemties tulkot tekstu, ja viņa zināšanas un prasmes nav piemērotas šāda teksta tulkošanai. Tulkotājam ir jāinformē pasūtītājs par jebkāda veida problēmām, kas ir saistītas ar tulkojamo materiālu. Tulkotājam tulkojot ir jāiekļaujas noteiktajos termiņos.  

Tulkošanas vēsture

Agrīnie tulkojumi


Tulkošana sākotnēji attīstījās ar mērķi nodrošināt saskarsmi starp dažādu tautu tirgotājiem, kas vēlējās tirgoties vai vienkārši komunicēt savā starpā. Līdz ar to var teikt, ka tirgotāji bija paši pirmie tulkotāji un tulki, jo viņi bieži vien pavadīja daudzus mēnešus dažādās ostās. Šajās svešzemju ostās viņiem bija iespēja apgūt daudzas jaunas valodas, kuras vēlāk tika izmantotas tulkojot. Šie ceļotāji- poligloti ir mūsdienu tulkošanas ekspertu priekšteči. Var teikt, ka tulkošanas māksla ir attīstījusies no pamata vajadzībām un neformālās prakses.

Tulkošanas attīstība


Visos laikos mutiskā tulkošana un rakstiskā tulkošana ir turējusi savās rokās starptautisko attiecību grožus, jo tulkošana bija starptautiskās saskarsmes neatņemama sastāvdaļa. Tulkošana ir attīstījusies paralēli rakstības un lasīšanas prasmju attīstībai. Jau ļoti agri tulkošana kļuva par neredzamu kultūras apmaiņas veicinātāju. Piemēram neskaitāmos klosteros, kur mūki veica reliģisko tekstu tulkošanu. daudzi šo tekstu tulkojumi mums ir pieejami arī šodien.  Ja palūkojas vēl agrāk, tad senajā Romā un Grieķijā tulkojumi un tulkošana ietilpa jebkura izglītota elites pārstāvja obligātajā apmācības programmā.  Tulkošanas nozare, attīstoties cauri gadsimtiem, ir kļuvusi par patstāvīgu mākslu un zinātni, kura kalpos cilvēces vajadzībām vēl ļoti ilgu laiku.

Tulkošana mūsdienās


Modernajā pasaulē tulkošana un tulkojumi iespējams ir vēl nozīmīgāki kā daudzus gadu simtus un tūkstošus atpakaļ. Pasaulē ir aptuveni 6,800 valodu, kurās runā tās iedzīvotāji. Katrai pasaules kultūrai ir saskarsme ar citām kultūrām, kas nozīmē, ka ir katru sekundi, minūti un dienu ir nesaskaitāms daudzums tulkošanas vajadzību, kas ir aktuālas visā pasaulē. Nav brīnums, ka tulkošana un tulkojums ir neatņemama starptautiskās un starpkultūru komunikācijas sastāvdaļa. Tā kā tulkošana manuālā veidā ir lēna un laikietilpīga, tad ir radusies tāda alternatīva kā mašīntulkošana, kura ļauj tulkojumu veikt ātrāk, bet, kura nevar pilnībā aizstāt cilvēka veiktu tulkojumu. Cilvēks tulkojot piešķir tulkojumam savu individuālo stilu un redzējumu, kas padara tā autoru par jaunradītāju un mākslinieku.

Stāsts par valodu

Valoda ir viens no cilvēka visspēcīgākajiem saskarsmes līdzekļiem. Pirms rakstītā vārda parādīšanās, cilvēki savā starpā sazinājās ar zīmēm, simboliem un skaņām. Ar laiku, izpaužot noteiktas skaņas cilvēki sāka apzīmēt noteiktus objektus vai notikumus, kas ar laiku pārauga skaņu kompleksā, ko mūsdienās sauc par runu.

Saskaņā ar Darvina teoriju, cilvēka valoda ir attīstījusies no putnu dziesmām.Valoda ir kļuvusi par katras kultūras nenovērtējamu sastāvdaļu, neskatoties uz to, cik no malas attīstīta vai primitīva liekas šī kultūra vai valoda. Valodas attīstība ir ļoti sarežģīts process, piemēram, ņemot viena vārda etimoloģiju, par to var sarakstīt veselu grāmatas nodaļu. Pasaulē šādu vārdu  un vārdu salikumu ir tūkstošiem, kas rezultātā ļauj iegūt neiedomājami sarežģītu un kompleksu izpētes avotu. Vairākkārt ir mēģināts noteikt cilvēka valodas un runas izcelsmi, kā vienu no avotiem minot putnu dziesmas. Tomēr putnu dziesmas ir tikai viens no pieņēmumiem, pārējie izskaidrojumi mēdz būt gan komiski, gan fantastiski, ticamāki un mazāk ticami.
Valodu dažādība

Liela pasaules iedzīvotāju ģeogrāfiskā izplatība ir iemesls vairāku pamata valodu grupu attīstībai, kurām nav nekādas savstarpējās saistības. Tāpat kā cilvēku rases ir attīstījušās neatkarīgi viena no otras, var pieņemt, ka valodas vēsturiski arī ir attīstījušas līdzīgi.  Saskarsmes nepieciešamība, kas bijusi aktuāla arī nelielā kopienā, ir radījusi vajadzību pēc kopējas valodas. Šāda noteiktam reģionam kopēja valoda nodrošina to, ka visi šim reģionam piederīgie var saprasties savā starpā.  Brīdī, kad sāka attīstīties tirdzniecība, šada izolēta, katram reģionam individuāli raksturīga saskarsme, sāka apgrūtināt savstarpējo tirdzniecības sakaru attīstību. Šis ir tas brīdis, kad pirmo reizi parādījās nepieciešamība tulkot. Ja nebūtu bijis iespējams saprast vienam otra tirdzniecības parašas, metodes un sistēmu, tad savstarpējā tirdzniecība nebūtu bijusi iespējama. Kā risinājums šādai problēmai radās tulkojums un tulkošana.

Starptautiskā tirdzniecība nebija vienīgais tulkošanas nozares attīstības stūrakmens, bet tai bija ļoti liela nozīme tulkošanas nozares attīstībā un pilnveidošanā. Tā kā dažādu kultūru pārstāvji veidoja sakarus savā starpā, tad viņiem bija nepieciešami tulkotāji, kuri saprata abas valodas un varēja veikt sakarsmes tilta funkciju-tulkot no vienas valodas otrā, līdz ar to tulkojumi ieguva arvien lielāku popularitāti.  Ar laiku varēja tulkot arī tādus kultūras elementus kā proza, dzeja, citus literārus un reliģiskus darbus. Daudzi no šiem literārajiem darbiem tika tulkoti citās valodās, līdz ar to sabiedrībā nostiprinājās gan rakstiskās tulkošanas, gan mutiskās tulkošanas nozīme un svarīgums.
Agrīnie tulkojumi

Tulkošana sākotnēji attīstījās ar mērķi nodrošināt saskarsmi starp dažādu tautu tirgotājiem, kas vēlējās tirgoties vai vienkārši komunicēt savā starpā. Līdz ar to var teikt, ka tirgotāji bija paši pirmie tulkotāji un tulki, jo viņi bieži vien pavadīja daudzus mēnešus dažādās ostās. Šajās svešzemju ostās viņiem bija iespēja apgūt daudzas jaunas valodas, kuras vēlāk tika izmantotas tulkojot. Šie ceļotāji- poligloti ir mūsdienu tulkošanas ekspertu priekšteči. Var teikt, ka tulkošanas māksla ir attīstījusies no pamata vajadzībām un neformālās prakses.
Tulkošanas attīstība

Visos laikos mutiskā tulkošana un rakstiskā tulkošana ir turējusi savās rokās starptautisko attiecību grožus, jo tulkošana bija starptautiskās saskarsmes neatņemama sastāvdaļa. Tulkošana ir attīstījusies paralēli rakstības un lasīšanas prasmju attīstībai. Jau ļoti agri tulkošana kļuva par neredzamu kultūras apmaiņas veicinātāju. Piemēram neskaitāmos klosteros, kur mūki veica reliģisko tekstu tulkošanu. daudzi šo tekstu tulkojumi mums ir pieejami arī šodien.  Ja palūkojas vēl agrāk, tad senajā Romā un Grieķijā tulkojumi un tulkošana ietilpa jebkura izglītota elites pārstāvja obligātajā apmācības programmā.  Tulkošanas nozare, attīstoties cauri gadsimtiem, ir kļuvusi par patstāvīgu mākslu un zinātni, kura kalpos cilvēces vajadzībām vēl ļoti ilgu laiku.
Tulkošana mūsdienās

Modernajā pasaulē tulkošana un tulkojumi iespējams ir vēl nozīmīgāki kā daudzus gadu simtus un tūkstošus atpakaļ. Pasaulē ir aptuveni 6,800 valodu, kurās runā tās iedzīvotāji. Katrai pasaules kultūrai ir saskarsme ar citām kultūrām, kas nozīmē, ka ir katru sekundi, minūti un dienu ir nesaskaitāms daudzums tulkošanas vajadzību, kas ir aktuālas visā pasaulē. Nav brīnums, ka tulkošana un tulkojums ir neatņemama starptautiskās un starpkultūru komunikācijas sastāvdaļa. Tā kā tulkošana manuālā veidā ir lēna un laikietilpīga, tad ir radusies tāda alternatīva kā mašīntulkošana, kura ļauj tulkojumu veikt ātrāk, bet, kura nevar pilnībā aizstāt cilvēka veiktu tulkojumu. Cilvēks tulkojot piešķir tulkojumam savu individuālo stilu un redzējumu, kas padara tā autoru par jaunradītāju un mākslinieku.