Rakstiskā tulkošana
nozīmē rakstītā teksta pārnešanu no avota valodas (valodas,
kurā teksts sākotnēji ir ticis sastādīts) mērķa valodā
(valodā, kurā ar tulkoto tekstu iepazīsies lasītājs).
Tulkotājiem ir jābūt lieliskām vismaz divu valodu zināšanām,
tomēr bieži vien tulkotāji tulko tekstus tikai uz savu dzimto
valodu.
Tulkotājiem tulkojot ir
jāpiemīt ļoti labām avota valodas zināšanām, kuras tulkotāji
var iegūt gan intensīvi studējot, gan arī ilgstoši
praktizējoties valstī, kurā runā avota valodā. Tulkošana un tās
kvalitāte ir atkarīga arī no tā, vai tulkotājam ir lieliskas
rakstiskās valodas zināšanas mērķa valodā, kurām būtu jābūt
līdzvērtīgā līmenī ar personu, kurai šī valoda ir dzimtā.
Neatņemama laba tulkotāja profesionālo spēju sastāvdaļa ir
tulkotāja profesionālā pieredze nozarē, par kuru ir sastādīts
avota teksts. Tulkotājam ir vēlama vismaz viena gada studiju
pieredze, vai arī aktīva profesionālā darbība konkrētajā
nozarē.
Tulkotājiem nepārtraukti
ir jāuzlabo savas profesionālās zināšanas, nodrošinot
savlaicīgu sava darba laika plānošanu. Tulkotājiem ir iespēja
pārbaudīt vārdu nozīmi vairākās vārdnīcās, piemeklējot
vispiemērotāko konkrētajam juridiskajam tulkojumam. Paralēli
tulkotāja darbam tulkotāji var veikt zinātnisko darbu, tādejādi
uzlabojot savu tulkotāja kvalifikāciju un padziļinot savas
zināšanas kādā noteiktā nozarē. Nodrošinot to, lai tulkotāju
veiktie tulkojumi būtu kvalitatīvāki un ātrāk izpildāmi, viņi
var izmantot dažadas datora programmu sniegtās iespējas:
programmas, kuras nodrošina tulkotā teksta saglabāšanu, terminu
glabāšanas un izmantošanas programmas.
Tiesību nozarē ir daudz
un dažādi dokumentu veidi, kuri ir jātulko: informatīvi
dokumenti, liecības, arī dažādus juridiskus faktus un apstākļus
pierādoši dokumenti. Tulkojums var būt nepieciešams gan tiesību
normu pantiem, gan arī veselai normatīvā akta nodaļai vai pat
normatīvajam aktam. Neskatoties uz to, ka piesaistot vienu tulkotāju
varētu ieekonomēt izmaksas, lai nodrošinātu to, ka tulkojums būs
saprotams visiem tā lasītājiem, tulkošanas procesā būtu labi
iesaistīt juristu, tulkotāju, korektoru un teksta caurlūkotāju.
Pirms tulkotājs,
korektors un caurlūkotājs uzsāk tulkošanu, viņiem jādod iespēja
iepazīties ar tulkojamo tekstu, jāpārbauda viņu pieredze un
kvalifikācija juridisko tekstu tulkošanā. Piemērotākais būs
tulkotājs, kuram valoda, uz kuru ir jātulko juridiskais teksts, ir
dzimtā. Tulkotāja kvalifikācijas pakāpei, specializācijai,
izglītībai un atbilstošai pieredze juridisku tekstu tulkošanā ir
jābūt atbilstošai tulkojamā teksta sarežģītības pakāpei.
Ir valstis, kurās
tulkotājiem ir jākārto tulkotāju sertifikācijas eksāmens, ir
jāpārzina tulkotāju ētikas kodekss, kā arī tulkotājiem tiek
piemērota tulkotāju disciplināratbildība.
Juridiskā tulkošana
nenozīmē vārdu automātisku iztulkošanu no vienas valodās otrā,
drīzāk tulkošanas procesā tiek pārnesta tekstā ietvertā doma,
atrodot vistuvāko nozīmi mērķa valodā. Tulkojot juridiskus
tekstus ir jāņem vērā abu valstu juridiskā terminoloģija un
jācenšās ievērot mērķa valodas valstī pieņemtā juridiskās
terminoloģijas pareiza izmantošana. Tulkotājiem ir jābūt
pieejamai vispārīgai un speciālai informācijai par mērķa
valodas valsts tiesību sistēmu, kā arī dažādiem citiem papildus
materiāliem. Nepieciešamības gadījumā ir jāvar tulkotājam
nodrošināt iepriekš veiktu līdzīgu tulkojumu paraugi vai mērķa
valodas valstī praktizējošu juristu konsultācijas.
Ļoti būtisks ir
jautājums par tulkojamo juridisko dokumentu konfidencialitāti, ja
dokumenti ir informatīvi un uz tiem neattiecas konfidencialitātes
prasības, tad to papildus aizsardzībai nav būtiskas nozīmes, bet
ja šāda prasība ir, tad tulkotājam ir jādara viss iespējamais,
lai nodrošinātu konfidencialitātes saglabāšanu.
Tulkošana ir māksla un
zinātne, un nav viena vienīgā un pareizā veida, kādā veikt
tulkojumu. Ja tulkošanas rezultātā rodas strīds starp tulkotāju
un korektoru, tad šādā gadījumā teksts būtu jānodod
caurskatīšanai neatkarīgam tulkotājam, ar mērķi iegūt
neatkarīgu viedokli par labāko tulkojuma variantu. Šādā gadījumā
rodas lielāka iespēja nonākt pie kvalitatīvi iztulkota juridiskā
teksta.
Dažādiem juridiskiem
dokumentiem var būt ļoti dažādās nofromēšanas prasības, gan
divās valodās, gan tikai mērķa valodā. Divās valodās noformētā
juridiskā tulkojumā, kur tulkotais teksts ir izvietots paralēli
tulkojamajam tekstam, tulkotais vārds seko uzreiz aiz tulkojamā
vārda, vai ir novietots tieši zem tulkojamā vārda, teikuma vai
teksta daļas. Tulkotais teksts būtu jāiezīmē slīprakstā, lai
atvieglotu lasītājam tulkojuma lasīšanu. Otrā gadījumā,
tulkojums ir sagatavots kā atsevišķs dokuments, izmantojot
identisku formatējumu, burtu lielumu kā tulkojamajā dokumentā.
Tulkojot dokumentus dažādās valodās ir jāņem vērā tas, ka
vārdu skaits dažādās valodās atšķirās, kas var ietekmēt
teksta apjomu.
Tulkotājam tulkojot
juridisku dokumentu ir jāapzinās mērķis, kādam tiks izmantots
tulkojums, kā arī sekas, kādas varētu rasties nekvalitatīva
tulkojuma gadījumā. Tulkotājam ir jāņem vērā tiesību sistēmu
atšķirības, kultūras atšķirības, dažādu tiesību sistēmu
juridisko dokumentu noformēšanas stilu. Ir būtiski, lai tulkotais
teksts pilnībā atbilst tulkojamajam materiālam. Ja tulkotājam ir
ticis iesniegta terminu vārdnīca (glosārijs), tad ir
jāpārliecinās, vai visā tulkojumā termini ir lietoti saskaņā
ar šo terminu vārdnīcu. Juridiskais tulkojums nedrīkst saturēt
gramatikas kļūdas un stila kļūdas. Tulkojumam ir jābūt skaidri
salasāmam, bez drukas kļūdām vai labojumiem. Juridiskā tulkojuma
gadījumā tulkojumam ir pēc iespējas lielākā mērā jālīdzinās
oriģinālajam dokumentam.
Izmantojot tiešsaistes
tulkošanas rīkus tulkotājam ir jāuzmanās, jo, lai gan tādejādi
var gūt vispārēju ieskatu tulkojamā dokumenta saturā, tomēr
iztulkotajam tekstam var būt ļoti attāla līdzība ar kvalitatīvi
veiktu tulkojumu.
Tulkotāja profesionālā
kompetence un praktiskā darbība ir kā tilts, kas savieno vienu
valodu ar otru, kā arī tilts, kas savieno vienu kultūru ar otru.
Tulkotājam būtu jābūt izpratnei par ētisku rīcību un ētisku
uzņēmējdarbības praksi. Tulkotājs nedrīkst ļaunprātīgi
izmainīt tulkojumā sākotnējo domu vai nozīmi, kas ietverta avota
tekstā, tādejādi radot kādas prettiesiskas priekšrocības
tulkojuma pasūtītājam. Tulkotājam ir jāpārvalda gan mērķa
valoda, gan avota valoda kā sava dzimtā. Tulkotājam ir jāpārzina
ar jurisprudenci saistītā terminoloģija. Tulkotājam ir jāpārvalda
dažādi informācijas avoti un tulkotāja profesijas tehniskie rīki.
Tulkotājs pastāvīgi uzlabo, padziļina, uzlabo un attīsta savas
zināšanas, prasmes. Tulkotājs nedrīkstētu uzņemties tulkot
tekstu, ja viņa zināšanas un prasmes nav piemērotas šāda teksta
tulkošanai. Tulkotājam ir jāinformē pasūtītājs par jebkāda
veida problēmām, kas ir saistītas ar tulkojamo materiālu.
Tulkotājam tulkojot ir jāiekļaujas noteiktajos termiņos.