Valoda ir viens no cilvēka visspēcīgākajiem saskarsmes līdzekļiem. Pirms rakstītā vārda parādīšanās, cilvēki savā starpā sazinājās ar zīmēm, simboliem un skaņām. Ar laiku, izpaužot noteiktas skaņas cilvēki sāka apzīmēt noteiktus objektus vai notikumus, kas ar laiku pārauga skaņu kompleksā, ko mūsdienās sauc par runu.
Saskaņā ar Darvina teoriju, cilvēka valoda ir attīstījusies no putnu dziesmām.Valoda ir kļuvusi par katras kultūras nenovērtējamu sastāvdaļu, neskatoties uz to, cik no malas attīstīta vai primitīva liekas šī kultūra vai valoda. Valodas attīstība ir ļoti sarežģīts process, piemēram, ņemot viena vārda etimoloģiju, par to var sarakstīt veselu grāmatas nodaļu. Pasaulē šādu vārdu un vārdu salikumu ir tūkstošiem, kas rezultātā ļauj iegūt neiedomājami sarežģītu un kompleksu izpētes avotu. Vairākkārt ir mēģināts noteikt cilvēka valodas un runas izcelsmi, kā vienu no avotiem minot putnu dziesmas. Tomēr putnu dziesmas ir tikai viens no pieņēmumiem, pārējie izskaidrojumi mēdz būt gan komiski, gan fantastiski, ticamāki un mazāk ticami.
Valodu dažādība
Liela pasaules iedzīvotāju ģeogrāfiskā izplatība ir iemesls vairāku pamata valodu grupu attīstībai, kurām nav nekādas savstarpējās saistības. Tāpat kā cilvēku rases ir attīstījušās neatkarīgi viena no otras, var pieņemt, ka valodas vēsturiski arī ir attīstījušas līdzīgi. Saskarsmes nepieciešamība, kas bijusi aktuāla arī nelielā kopienā, ir radījusi vajadzību pēc kopējas valodas. Šāda noteiktam reģionam kopēja valoda nodrošina to, ka visi šim reģionam piederīgie var saprasties savā starpā. Brīdī, kad sāka attīstīties tirdzniecība, šada izolēta, katram reģionam individuāli raksturīga saskarsme, sāka apgrūtināt savstarpējo tirdzniecības sakaru attīstību. Šis ir tas brīdis, kad pirmo reizi parādījās nepieciešamība tulkot. Ja nebūtu bijis iespējams saprast vienam otra tirdzniecības parašas, metodes un sistēmu, tad savstarpējā tirdzniecība nebūtu bijusi iespējama. Kā risinājums šādai problēmai radās tulkojums un tulkošana.
Starptautiskā tirdzniecība nebija vienīgais tulkošanas nozares attīstības stūrakmens, bet tai bija ļoti liela nozīme tulkošanas nozares attīstībā un pilnveidošanā. Tā kā dažādu kultūru pārstāvji veidoja sakarus savā starpā, tad viņiem bija nepieciešami tulkotāji, kuri saprata abas valodas un varēja veikt sakarsmes tilta funkciju-tulkot no vienas valodas otrā, līdz ar to tulkojumi ieguva arvien lielāku popularitāti. Ar laiku varēja tulkot arī tādus kultūras elementus kā proza, dzeja, citus literārus un reliģiskus darbus. Daudzi no šiem literārajiem darbiem tika tulkoti citās valodās, līdz ar to sabiedrībā nostiprinājās gan rakstiskās tulkošanas, gan mutiskās tulkošanas nozīme un svarīgums.
Agrīnie tulkojumi
Tulkošana sākotnēji attīstījās ar mērķi nodrošināt saskarsmi starp dažādu tautu tirgotājiem, kas vēlējās tirgoties vai vienkārši komunicēt savā starpā. Līdz ar to var teikt, ka tirgotāji bija paši pirmie tulkotāji un tulki, jo viņi bieži vien pavadīja daudzus mēnešus dažādās ostās. Šajās svešzemju ostās viņiem bija iespēja apgūt daudzas jaunas valodas, kuras vēlāk tika izmantotas tulkojot. Šie ceļotāji- poligloti ir mūsdienu tulkošanas ekspertu priekšteči. Var teikt, ka tulkošanas māksla ir attīstījusies no pamata vajadzībām un neformālās prakses.
Tulkošanas attīstība
Visos laikos mutiskā tulkošana un rakstiskā tulkošana ir turējusi savās rokās starptautisko attiecību grožus, jo tulkošana bija starptautiskās saskarsmes neatņemama sastāvdaļa. Tulkošana ir attīstījusies paralēli rakstības un lasīšanas prasmju attīstībai. Jau ļoti agri tulkošana kļuva par neredzamu kultūras apmaiņas veicinātāju. Piemēram neskaitāmos klosteros, kur mūki veica reliģisko tekstu tulkošanu. daudzi šo tekstu tulkojumi mums ir pieejami arī šodien. Ja palūkojas vēl agrāk, tad senajā Romā un Grieķijā tulkojumi un tulkošana ietilpa jebkura izglītota elites pārstāvja obligātajā apmācības programmā. Tulkošanas nozare, attīstoties cauri gadsimtiem, ir kļuvusi par patstāvīgu mākslu un zinātni, kura kalpos cilvēces vajadzībām vēl ļoti ilgu laiku.
Tulkošana mūsdienās
Modernajā pasaulē tulkošana un tulkojumi iespējams ir vēl nozīmīgāki kā daudzus gadu simtus un tūkstošus atpakaļ. Pasaulē ir aptuveni 6,800 valodu, kurās runā tās iedzīvotāji. Katrai pasaules kultūrai ir saskarsme ar citām kultūrām, kas nozīmē, ka ir katru sekundi, minūti un dienu ir nesaskaitāms daudzums tulkošanas vajadzību, kas ir aktuālas visā pasaulē. Nav brīnums, ka tulkošana un tulkojums ir neatņemama starptautiskās un starpkultūru komunikācijas sastāvdaļa. Tā kā tulkošana manuālā veidā ir lēna un laikietilpīga, tad ir radusies tāda alternatīva kā mašīntulkošana, kura ļauj tulkojumu veikt ātrāk, bet, kura nevar pilnībā aizstāt cilvēka veiktu tulkojumu. Cilvēks tulkojot piešķir tulkojumam savu individuālo stilu un redzējumu, kas padara tā autoru par jaunradītāju un mākslinieku.
